Apstāšanās ceļš un bremzēšanas ceļa garums ir tie parametri, kas nosaka iznākumu daudzos kritiskos brīžos.  Jo ātrāk izdodas apstāties, jo lielāka iespēja tikt cauri sveikā dažādās situācijās. Tādēļ šoreiz – par 10 apstākļiem, kas ietekmē bremzēšanas ceļa garumu.

Foto: Shutterstock.com

Apstāšanās ceļu veido divi posmi – reakcijas laiks (brīdis no problēmas fiksēšanas līdz bremžu pedāļa nospiešanai, parasti no 0,5 s līdz pat 2,7 s) un bremzēšanas ceļš (laiks no bremžu nospiešanas līdz pilnīgai transportlīdzekļa apturēšanai). Pieredzējušiem autovadītājiem reakcijas laiks ir mazāks nekā jauniem autovadītājiem, savukārt bremzēšanas ceļa garumu tieši ietekmē ātrums. Jo lielāks ātrums, jo garāks apstāšanās un bremzēšanas ceļš. Vidēji braucot ar ātrumu 30 km/h, bremzēšanas ceļš ir aptuveni 3 m, savukārt pie ātruma 60 km/h bremzēšanas ceļš parasti  sasniedz jau 9 un vairāk metrus. Protams, uz slapja, apsniguša vai apledojuša seguma bremzēšanas ceļš palielinās.

ABS bremžu sistēma nesaīsina bremzēšanas ceļu. Svarīgāks faktors – labs bremžu disku un uzliku stāvoklis. Nedrīkst aizmirst – pēc izbraukšanas no automazgātuves un pēc iebraukšanas dziļākās peļķēs laideni jāpiespiež bremžu pedālis un jānožāvē bremžu diski. 

Pārāk pilnas ziemas vai vasaras auto riepas nodrošina mazāku saķeri ar ceļa virsmu. Savukārt nepietiekami piepumpētas auto riepas labāk pieguļ ceļa virsmai, taču arī rada lielāku protektora nodilumu. Pamatlikums – pārbaudi riepu spiedienu vismaz reizi mēnesī. Kā arī ievēro ražotāja norādījumus par vēlamo spiedienu.

Foto: Shutterstock.com

Kā vienmēr – vasaras riepām minimālais protektora dziļums ir 1,6 mm, ziemas riepām – 4 mm. Pārāk nodilušas auto riepas, strauji bremzējot, slīd pat pa labu ceļu segumu.

Pētījumi rāda, ka premium klases riepām bremzēšanas ceļš ievērojami samazinās Tāpat jāizvēlas sezonai atbilstošas auto riepas. Vasaras riepas ziemā slīdēs un apdraudēs drošību, ziemas riepas vasarā – peldēs pa sakarsušo asfaltu. 

 Foto: Shutterstock.com

Sauss segums ir drošāks nekā slapjš. Apledojis segums ir visbīstamākais. Tāpat riepas labi slīd arī rudenī uz bruģa seguma, uz kura sabirušas lapas.

Vadītāja reakcijas laiku primāri ietekmē arī tas, cik ātri tiek pamanīts potenciālais šķērslis. Lietus laikā, kā arī tumšajā diennakts laikā redzamība ir sliktāka, tādēļ svarīgi braukt ar drošu ātrumu. Arī logu tīrītāja slotiņu stāvoklim jābūt nevainojamam, lai sliktos laikapstākļos vadītājs saņemtu labāko iespējamo skatu pa logu.

Foto: Shutterstock.com

Droša braukšana paredz nepārtrauktu koncentrēšanos uz ceļu. Ikkatra novēršanās var izrādīties liktenīga. Populārākie uzmanības novēršanas rīki bez šaubām ir mobilie tālruņi. Pētījumi ir pierādījuši, ka sarunas ar blakussēdētājiem arī novērš vadītāja uzmanību, savukārt sarunas pa mobilo tālruni ir pavisam nedrošas un bīstamas. Ja nav iespējams izvairīties no mobilā tālruņa lietošanas (biznesa darīšanas un tamlīdzīgi), obligāti jālieto kāda no pieejamajām brīvroku sistēmām, kas vismaz ļauj vadīt automašīnu ar abām rokām.

Ne tikai alkohols un narkotikas, bet arī medikamenti var ietekmēt spēju droši vadīt automašīnu. Daudziem medikamentiem uz iepakojuma ir norāde par to, ka šo zāļu lietošanas laikā nav ieteicams vadīt automašīnu.

Statistika liecina, ka pat piektā daļa no satiksmes negadījumiem notiek tādēļ, ka vadītājs ir bijis pārmēru noguris. Aizmigt pie stūres ir ļoti viegli – ja nogurums ir sasniedzis noteiktu pakāpi, pietiek aizvērt acis uz garāku sekundi, lai jau nākamajā brīdī avarētu. Nogurums arī būtiski ietekmē reakcijas laiku. Vienīgais, kas patiešām var palīdzēt pret nogurumu pie stūres – regulāra atpūta un izgulēšanās.