Ja riepas pārduršanu sajūti braukšanas laikā, svarīgi ir apstāties pēc iespējas ātrāk – pretējā gadījumā var tikt bojāta riepas iekšējā konstrukcija un riteņa disks. Taču, lai izvairītos no riskantas situācijas, apstāšanās jāveic mierīgi un kontrolēti.

Ja caurums ir liels (diametrā virs sešiem milimetriem) vai arī bojāta riepas sānu mala, nepieciešams uzlikt rezerves riteni un doties uz auto servisu. Tajā varēsi iegādāties jaunu riepu, jo, kā zinām, rezerves ritenis nav domāts ilgstošai braukšanai. Bet, ja bojāta ir riepas protektora daļa un caurums nepārsniedz sešus milimetrus, riepu iespējams “glābt” (vismaz īslaicīgi). 

Šī ir lēta un ļoti vienkārša opcija. Tās laikā ar komplektā esošo T formas frēzi tiek iztīrīta bojātā riepas vieta, un pēc tam, izmantojot adatu, riepā jāievieto diegs. Šis diegs var būt pašlīmējošs (pretējā gadījumā to nepieciešams noklāt ar līmi), līdz ar to caurums tiek aizlīmēts. 

Tiesa gan, šis remonta veids ir visai virspusējs, un riepu ražotāji no tā iesaka izvairīties. Izvēloties šāda tipa labošanu, vislabāk būtu pie pirmās izdevības doties uz servisu, lai riepu salabotu profesionāli vai iegādātos jaunu. Ja tas nav iespējams, ar remonta diegu līmētai riepai regulāri jāpārbauda gaisa spiediens – ja zudums ir lielāks par 0,1 bāru mēnesī, riepa ir jāmaina. 

Bezkameras jeb tubeless riepas iespējams īslaicīgi salabot, izmantojot ātrā remonta aerosolu. Tas sastāv no putām, kas ļauj hermetizēt bojātās vietas. Izmantojot šādu aerosolu, no bojātās vietas tiek izvilkts svešķermenis, bet caur ventili ielaistas putas. Taču arī šis ir tikai pagaidu risinājums, un ar šādā veidā salabotu riepu jāpārvietojas nelielā ātrumā. 

Šis labošanas veids jau ir dārgāks un sarežģītāks, bet līdz ar to arī uzticamāks, jo tiek pārbaudīta riepas iekšējā konstrukcija. Tās laikā riepa tiek noņemta, kārtīgi iztīrīta un nopulēta, un pēc tam sēne tiek vulkanizēta un no riepas iekšpuses ievietota caurumā.